Elektroniskais katalogs Jautā bibliotekāram

 

            Par godu kristietības ieviesējam Krievijā - Svētajam Vladimiram – 1782. gadā tika apstiprināts Svētā Vladimira ordenis. Tāpat kā Svētā Jura ordenim, tam bija četras šķiras, un arī ordeņa zīme bija līdzīga, tikai sarkanā krāsā, un to nēsāja melni sarkanā lentē. Centra medaljonā bija kņaza mantija ar monogrammu CB (Svētais Vladimirs) un kroni, bet reversā – ordeņa apstiprināšanas datums – „22 ceнтября 1782”. Zvaigzne – astoņstūru, ar četriem zelta un četriem sudraba stariem. Tās cemntra medaljonā – krusts, starp tā zariem – CPKB (Svētais apustuļiem līdzīgais kņazs Vladimirs), apkārt – devīze „Полза, чест и слава„ (Derīgums, gods un slava). Ordeņa nēsāšanas noteikumi bija tādi paši kā Svētā Jura ordenim. Visas ordeņa lietas pārzināja ordeņa kapituls jeb ordeņa dome. Šis ordenis tika piešķirts gan par nopelniem militārajā, gan civilajā jomā, kā arī par izdienu.

Svētā Vladimira ordeņa svētku diena bija 22. septembris. No 1782. līdz 1794. gadam ordeņa kavalieru pulcēšanās vieta bija Voroncovu pils Pēterburgā. Sākumā par ordeņa baznīcu uzskatīja Svētās Sofijas baznīcu Carskoje Selo, bet vēlāk par tādu kļuva Svētā Vladimira katedrāle. 

 

Izmantotā literatūra: Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē / L.Grīnberga un A.Ozoliņa ; māksl. A.Alksne-Alksnīte. – Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. - 154 lpp. : il. - Bibliogr.:154 lpp. ISBN 9984-17-190-6

Saites: